Search results for "lauksaimniecības zemes"
showing 6 items of 6 documents
Saistība starp veģetācijas izplatību un augsnes apstākļiem neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Līvānu apkārtnē
2017
Šajā pētījumā ir aprakstīti augsnes veidošanās ietekmējošie vides faktori, kā arī analizēta saistība starp veģetācijas izplatību un augsnes apstākļiem neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Līvānu apkārtnē. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot saistību starp veģetācijas izplatību un augsnes īpašībām neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs. Darbā ir aprakstītas likumsakarības starp augsnes fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām un veģetācijas izplatību. Pētīta lauksaimniecības zemju dabiskā apmežošanās un tās iespējamā ietekme uz augsnes īpašībām. Pētījumā secināts, ka veģetācijas izplatību un sastāvu neapsaimniekotajās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ietekmē augsn…
Mazie ainavas elementi un to izmaiņas Ukru pagastā 20.-21. gs. mijā
2022
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot mazo ainavas elementu telpiskās struktūras izmaiņas Ukru pagastā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Izmantojot ainavas telpiskās struktūras indikatorus, tika veikta ainavas izmaiņu un to virzītājspēku analīze. Ukru pagasts atrodas Rietumzemgales līdzenumā, kur ainavā vēsturiski dominējušas lauksaimniecības zemes, tomēr, politisko un sociālekonomisko izmaiņu rezultātā, ir mainījušās zemes apsaimniekošanas metodes. Ainava 20. – 21. gs. mijā zaudējusi mazos ainavas elementus, kas nodrošina ainavas estētiskumu un fragmentāciju un uzlabo ekosistēmas pakalpojumu daudzveidību, nodrošinot gan dzīvotnes, gan sociālās un ekonomiskās funkcijas. Samazinoties mazo a…
Augsnes faktoru ietkeme uz zemes izmnatošanas struktūru Ukru pagastā
2016
Latvijā pēdējā gadsimta laikā ir vērojama periodiska zemes lietojuma veida mainība, ko ir ietekmējuši dažādi sociālie, ekonomiskie un politiskie aspekti. Lauksaimniecības zemju apmežošanās ir viens no procesiem, kas raksturo zemes izmantošanas struktūras maiņu, kas aktuāls ir kļuvis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un visizteiktāk ietekmē marginālās teritorijas. Salīdzinoši maz pētījumi ir veikti, kas ietvertu arī augsnes faktoru ietekmi uz apmežošanās procesiem. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā augsnes faktori ir ietekmējuši zemes izmantošanas struktūru Ukru pagastā, kā arī papildus novērtēt sociālpolitisko procesu ietekmi, lai varētu labāk izprast teritorijas kopējo ainu. Pētījuma r…
Metodoloģijas iestrādnes pārmitro lauksaimniecības zemju noteikšanai no tālizpētes datu avotiem
2019
Maģistra darba mērķis ir izvērtēt lāzerskenēšanas datu un multispektrālo satelītainu izmantošanu pārmitru lauksaimniecības zemju identificēšanā, izstrādājot metodiku digitālā reljefa modeļa un dažādu spektru satelītainu apstrādē un kombinēšanā, lai izveidotu prognostisko modeli rastra kartes formātā. Pētījuma teritorijas veido 12 lauksaimniecības zemes Latvijas centrālajā un rietumu daļā, kuras ir uz dažādiem kvartāra nogulumu tipiem, ar dažādu zemes lietojuma veidu un meliorācijas stāvokli. Dati prognostiskā modeļa izveidošanai tika iegūti no 200 parauglaukumiem 10 pētījuma teritorijās un analizēti, izmantojot lineārās regresijas modeli. Kombinējot datu slāņus ar labākajiem rezultātiem lin…
Efektīvo nokrišņu izpēte Latvijas teritorijā
2016
Maģistra darba tēma ir „Efektīvo nokrišņu izpēte Latvijas teritorijā”. Pētījuma mērķis ir izvērtēt efektīvo nokrišņu sadalījumu Latvijas teritorijā, lai teorētiski novērtētu iespējamo biogēno vielu noteci no lauksaimniecības zemēm. Pētījuma realizācijai tika veikts literatūras izvērtējums par pētījuma tēmu, veikti efektīvo nokrišņu aprēķini ar 2 dažādām metodēm, par pamatu ņemot ilggadīgos vidējos meteoroloģiskos novērojumu datus, kā arī, izmantojot iegūtos rezultātus par klimatisko rādītāju sezonālo sadalījumu dažādos Latvijas reģionos, izvērtēti katrai pētījuma teritorijai periodus ar potenciāli augstāko biogēno vielu noteci no lauksaimniecības zemēm.
Ģeogrāfisko, agroekoloģisko un sociālekonomisko faktoru ietekme uz zemes lietojumu: Aknīstes novada piemērs
2017
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot ģeogrāfisko, agroekoloģisko un sociālekonomisko faktoru ietekmi uz zemes lietošanas veidiem un segumiem Aknīstes novadā. Novads atrodas Sēlijā Latvijas un Lietuvas pierobežā. Pētījumā balstās uz zemes lietošanas veida un seguma apsekošanas rezultātiem 2015. un 2016. gadā, un iedzīvotāju aptaujas rezultātiem 2015. gadā. Faktoru ietekmes noskaidrošanai izmantota multinominālā loģistiskā regresijas analīze. Pētījums parāda, ka zemes pamešanas iemesls dabas apstākļu un cilvēka lēmumu mijiedarbība. Apskatītie ģeogrāfiskie un agroekoloģiskie faktori izskaidroja 21,1% zemes pamešanas gadījumu, pārējo daļu, visticamāk, veido sociālie un sociālekonomiskie faktori…